Lasīšanas Laiks:1 Minute(-s), 33 Sekunde(-s)

Latvijā šobrīd trūkst 300 ārstu un 8000 medmāsu, šodien, 9. martā, konferencē “Veselība. Drošība. Farmācija” Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

LĀB vadītāja norāda, ka valsts sociālā un ekonomiskā izaugsme nav iespējama bez veseliem un aktīviem iedzīvotājiem, un to ietekmē veselības nozares finansējums. “Veselības aprūpe nenozīmē tikai tēriņus, tā ir instruments, lai saglabātu cilvēku un darbaspēka veselību,” sacīja Aizsilniece.

Viņa sacīja, ka pagājušajā gadā valsts veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju Latvijā tērēja 1369 eiro, Igaunijā – 2400 eiro, bet Lietuvā – 2100 eiro. Salīdzinot ar Latviju, Igaunijā un Lietuvā vidējais dzīves ilgums un ekonomiskās aktivitātes periods ir lielāks, kas, pēc viņas teiktā, veicina arī valsts ekonomisko attīstību.

Vienlaikus Aizsilniece skaidroja, ka investīcijas zāļu attīstībā un pieejamībā nākotnē nemazināsies, ko lielā mērā ietekmē tehnoloģiju un zāļu cenas.

Komentējot pieņemto valsts budžetu, Aizsilniece sacīja, ka tas “ļaus izdegt pēdējām oglēm”. Viņa pauda cerību, ka nākotnē Latvija spēs izveidot tādu valsti un veselības aprūpes sistēmu, kurā cilvēki dzīvo veselīgā vidē un veido savu un savu bērnu nākotni.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs sacīja, ka līdztekus investīcijām medicīnas un farmācijas attīstībā ir svarīgi ieguldīt arī izglītībā un zinātnē. Īpaši jāpalielina apmaksāto ārstu rezidentu vietu skaits, lai risinātu speciālistu trūkuma problēmu.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols sacīja, ka jānostiprina veselības aprūpes sistēmas stabilitāte. Viņš sacīja, ka, ja netiks mazināts māsu trūkums, radīsies nevienlīdzība veselības aprūpes pieejamībā un katrs pats būs atbildīgs par savām izdzīvošanas iespējām.

Slimību profilakses un kontroles centra Riska analīzes un infekcijas slimību profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs diskusijā uzsvēra, ka vienlīdz svarīgi ir ieguldīt ne tikai tehnoloģijās, bet arī profilakses pasākumos un sabiedrības izpratnē par paradumu ietekmi uz veselību.

Starp profilakses mehānismiem Perevoščikovs minēja ne tikai pastiprinātu izglītošanu un vispārēju informētību, bet arī farmaceitiskas iejaukšanās, piemēram, vakcināciju, kas ilgtermiņā novērš saslimstības gadījumu skaita pieaugumu, īpaši krīzes situācijās, piemēram, pandēmijas gadījumā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Previous post No Daugavpils uz Rīgu – tikai ar vilcienu. Gandrīz visi autobusu reisi starp pilsētām ir slēgti
Next post Uz slidenām ietvēm gūto traumu skaits ir divkāršojies